domingo, 15 de janeiro de 2012

Angela Freitas fo solusaun hodi rezolve Timor-Leste ninia problema

www.sapo.tl
16 de Janeiro de 2012

The Australian haktuir katak, médika nó asistente husi área direitu umanu ba refujiadu sira, mak sai nu’udar rótulu balun ne’ebé fó ba Ângela Freitas. Nó marka ida tuir mai ne’e, mak sai hanesan prezidente Timor-Leste.

Iha semana kotuk, Ângela Freitas nu’udar prezidente husi Partidu Traballista fó avizu kon-ba ninia kandidatura nó iha fulan oin mai mak, atuál prezidente, José Ramos Horta foin fó sai kona-ba ninia desizaun, maski iha faktu balun ne’ebé hatudu katak, ninia popularidade hahú menus ona, iha populasaun lokál nia leet.

Obstákulu ida ne’ebé nia hasoru mak ladun hetan apoiu husi primeiru ministru, Xanana Gusmão nó husi ninia partidu CNRT, tanba buat ne’ebé nia hasoru, la hanesan eleisaun prezidensiál uluk.

Partidu CNRT, sei fó fali apoiu ba eis-xefe husi forsa armada, Taur Matan Ruak.

Nó problema bot rua ne’ebé Ângela Freitas aponta mak taxa husi dezempregadu (85%) nó korupsaun ne’ebé hala’o iha sistema governamentál laran.

“Ita haree momos kedas katak, nepotizmu nó korupsaun, akontese duni iha sistema governu nian, nó ida ne’e sai nu’udar moras at ba sosiedade timor-oan. Nó tuir lolos, ita tenki konsidera ida ne’e hanesan krime kapitál”, tenik Freitas.

“Ema halo ona investigasaun ba ministru na’in-lima, tanba sira halo korupsaun, maibé to’o agora seidauk bolu sira ne’e ida, ba iha tribunál tanba de’it eleisaun ne’ebé besik atu hala’o”, hatutan tan prezidente husi Partidu Traballista ne’e.

Freitas hateten katak, Xanana Gusmão mak sai nu’udar autór ba frakeza ne’e.

“Nia mak permiti atu hahalok korupsaun ne’e, mosu iha sistema governamentál laran nó Nia mak halo ona kontratu kona-ba fós ho sentenas de milhares de doláres ba ninia nesesidade privadu nó ba mós ninia família ninia presiza.

Xanana, la hatene halo kontrolu ba ninia ministru sira nó Gusmão duni mak permiti atu ministru hirak ne’e uza osan husi nasaun Timór ne’e duni”.

Prezidente Ramos Horta mós, hetan akuzasaun oioin: “Durante tinan 10, Horta haree kona-ba númeru husi dezempregu ne’ebé aumenta ba beibeik, nível husi ema ninia vida ne’ebé tuun nó haree mós kona-ba hahalok korupsaun ne’ebé mosu iha governu laran. Ramos Horta, sente okupadu ho problema husi fórum internasionál nian, até la konsege tau matan maka’as ba saida mak akontese iha Timor-Leste.”

Señora Freitas, haktuir katak problema korupsaun mosu tanba servisu públiku ne’ebé sei tenki troka kada tinan lima, ho mudansa husi governu antigu ba fali governu foun.

“Ita presiza servisu públiku ida ne’ebé permanente, tuir saida mak governu hakarak, hanesan servisu públiku ida ne’ebé, sei la hetan kontrolu husi polítiku koruptu sira.”

Nó Freitas mós fó ezemplu husi eidifisu hirak ne’ebé harii iha Parlamentu nian sira, tanba família hirak ne’ebé hela iha fatin refere, la moris ho kondisaun ne’ebé di’ak, laiha eletrisidade nó laiha mós asesu ba bee mós.

“Ema hirak ne’e, moris iha mukit laran, maski hela besik lós ho edifisiu governu nian, buat hirak ne’e akontese tanba hahalok korupsaun nó nepotizmu. Hanesan rezultadu ne’ebé iha, ema barak mak mate tanba hamlaha, iha daldalan.”

Hanesan timor-oan sira seluk, Ângela Freitas mós sofre iha militár indonézia nia liman.

Tuir The Australian katak, iha tinan 2001 haruka ona Freitas ho ninia oan na’in-tolu (oan mane ida, sei meak) bá iha komarka maskulinu, tanba deskunfia katak, nia mak oho sidadaun Austrália nian ida.

Ângela nunka hatan ba supostu krime nó ba mós vítima hirak ne’ebé ema hetan.

Hafoin ema husik tiha nia, durante semana rua.

Iha dékada tinan 1990, Freitas hala’i bá iha Austrália hanesan refujiadu nó Nia mós hasai ona kursu lisensiatura iha Siénsia Polítika nó Medisina nian, husi Universidade Queensland.

Haree ba termu profisionalizmu nian, Ângela Freitas hala’o ona servisu iha ospitál Brisbane, hafoin Marinha Austrália nian, husu atu haksumik funsaun nu’udar médika nó intérprete iha bordu husi ró patrulla nian ida, hodi ka’er ró hirak ne’ebé lori refujiadu.

Iha duni Austrália mak, Freitas envolve-aan iha atividade akonsellamentu nian, ba iha área estupefasiente nó alkoolizmu.

Iha tinan 1988, haksumik kna’ar nu’udar ofisiál ligasaun husi Institutu Direitu Umanu, iha Indonezia, nó hafoin tinan ida, nia sai fali hanesan Sekretária Jerál ba Direitu ema nian, iha Amnistia Internasionál.

Nó desde tinan 2000, Ângela Freitas hala’o ona servisu iha parlamentu Timor-Leste.

SAPO TL ho The Australian

Sem comentários:

Enviar um comentário

counter for blogger
FETO-ALOLA FETO-ONU REDE-FETO FETO-EDUCA SAI-FETO FETO-JOVEM FETO-TIMOR FETO-LINKS